approbaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of approbō.
Participle
[edit]approbātūrus (feminine approbātūra, neuter approbātūrum); first/second-declension participle
- about to approve
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | approbātūrus | approbātūra | approbātūrum | approbātūrī | approbātūrae | approbātūra | |
| genitive | approbātūrī | approbātūrae | approbātūrī | approbātūrōrum | approbātūrārum | approbātūrōrum | |
| dative | approbātūrō | approbātūrae | approbātūrō | approbātūrīs | |||
| accusative | approbātūrum | approbātūram | approbātūrum | approbātūrōs | approbātūrās | approbātūra | |
| ablative | approbātūrō | approbātūrā | approbātūrō | approbātūrīs | |||
| vocative | approbātūre | approbātūra | approbātūrum | approbātūrī | approbātūrae | approbātūra | |