appetitivus

Latin

Etymology

From appetītus (“attack, desire, longing”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ap.pe.tiːˈtiː.u̯us/, [äpːɛt̪iːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ap.pe.tiˈti.vus/, [äpːet̪iˈt̪iːvus]

Adjective

appetītīvus (feminine appetītīva, neuter appetītīvum); first/second-declension adjective

1. one that strives or longs for something

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	appetītīvus	appetītīva	appetītīvum		appetītīvī	appetītīvae	appetītīva
genitive	appetītīvī	appetītīvae	appetītīvī		appetītīvōrum	appetītīvārum	appetītīvōrum
dative	appetītīvō	appetītīvae	appetītīvō		appetītīvīs
accusative	appetītīvum	appetītīvam	appetītīvum		appetītīvōs	appetītīvās	appetītīva
ablative	appetītīvō	appetītīvā	appetītīvō		appetītīvīs
vocative	appetītīve	appetītīva	appetītīvum		appetītīvī	appetītīvae	appetītīva

Related terms

• appetēns, adpetēns
• appetenter, adpetenter
• appetentia, adpetentia
• appetibilis, adpetibilis
• appetissō
• appetītio, adpetītio
• appetītor
• appetītrīx
• appetītus, adpetītus

 

References

• appetitivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.