appariturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of appāreō.
Participle
[edit]appāritūrus (feminine appāritūra, neuter appāritūrum); first/second-declension participle
- about to appear
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | appāritūrus | appāritūra | appāritūrum | appāritūrī | appāritūrae | appāritūra | |
| genitive | appāritūrī | appāritūrae | appāritūrī | appāritūrōrum | appāritūrārum | appāritūrōrum | |
| dative | appāritūrō | appāritūrae | appāritūrō | appāritūrīs | |||
| accusative | appāritūrum | appāritūram | appāritūrum | appāritūrōs | appāritūrās | appāritūra | |
| ablative | appāritūrō | appāritūrā | appāritūrō | appāritūrīs | |||
| vocative | appāritūre | appāritūra | appāritūrum | appāritūrī | appāritūrae | appāritūra | |