anticipaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of anticipō.
Participle
[edit]anticipātūrus (feminine anticipātūra, neuter anticipātūrum); first/second-declension participle
- about to anticipate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | anticipātūrus | anticipātūra | anticipātūrum | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūra | |
| genitive | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūrī | anticipātūrōrum | anticipātūrārum | anticipātūrōrum | |
| dative | anticipātūrō | anticipātūrae | anticipātūrō | anticipātūrīs | |||
| accusative | anticipātūrum | anticipātūram | anticipātūrum | anticipātūrōs | anticipātūrās | anticipātūra | |
| ablative | anticipātūrō | anticipātūrā | anticipātūrō | anticipātūrīs | |||
| vocative | anticipātūre | anticipātūra | anticipātūrum | anticipātūrī | anticipātūrae | anticipātūra | |