anteiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of anteeō.
Participle
[edit]anteitūrus (feminine anteitūra, neuter anteitūrum); first/second-declension participle
- about to precede
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | anteitūrus | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |
| genitive | anteitūrī | anteitūrae | anteitūrī | anteitūrōrum | anteitūrārum | anteitūrōrum | |
| dative | anteitūrō | anteitūrae | anteitūrō | anteitūrīs | |||
| accusative | anteitūrum | anteitūram | anteitūrum | anteitūrōs | anteitūrās | anteitūra | |
| ablative | anteitūrō | anteitūrā | anteitūrō | anteitūrīs | |||
| vocative | anteitūre | anteitūra | anteitūrum | anteitūrī | anteitūrae | anteitūra | |