annuntiaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of annūntiō.
Participle
[edit]annūntiātūrus (feminine annūntiātūra, neuter annūntiātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of adnūntiāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | annūntiātūrus | annūntiātūra | annūntiātūrum | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūra | |
| genitive | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūrī | annūntiātūrōrum | annūntiātūrārum | annūntiātūrōrum | |
| dative | annūntiātūrō | annūntiātūrae | annūntiātūrō | annūntiātūrīs | |||
| accusative | annūntiātūrum | annūntiātūram | annūntiātūrum | annūntiātūrōs | annūntiātūrās | annūntiātūra | |
| ablative | annūntiātūrō | annūntiātūrā | annūntiātūrō | annūntiātūrīs | |||
| vocative | annūntiātūre | annūntiātūra | annūntiātūrum | annūntiātūrī | annūntiātūrae | annūntiātūra | |