annotaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of annotō.
Participle
[edit]annotātūrus (feminine annotātūra, neuter annotātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of adnotāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | annotātūrus | annotātūra | annotātūrum | annotātūrī | annotātūrae | annotātūra | |
| genitive | annotātūrī | annotātūrae | annotātūrī | annotātūrōrum | annotātūrārum | annotātūrōrum | |
| dative | annotātūrō | annotātūrae | annotātūrō | annotātūrīs | |||
| accusative | annotātūrum | annotātūram | annotātūrum | annotātūrōs | annotātūrās | annotātūra | |
| ablative | annotātūrō | annotātūrā | annotātūrō | annotātūrīs | |||
| vocative | annotātūre | annotātūra | annotātūrum | annotātūrī | annotātūrae | annotātūra | |