anhelatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of anhēlō.
Participle
[edit]anhēlātus (feminine anhēlāta, neuter anhēlātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | anhēlātus | anhēlāta | anhēlātum | anhēlātī | anhēlātae | anhēlāta | |
| genitive | anhēlātī | anhēlātae | anhēlātī | anhēlātōrum | anhēlātārum | anhēlātōrum | |
| dative | anhēlātō | anhēlātae | anhēlātō | anhēlātīs | |||
| accusative | anhēlātum | anhēlātam | anhēlātum | anhēlātōs | anhēlātās | anhēlāta | |
| ablative | anhēlātō | anhēlātā | anhēlātō | anhēlātīs | |||
| vocative | anhēlāte | anhēlāta | anhēlātum | anhēlātī | anhēlātae | anhēlāta | |