angariaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of angariō
Participle
[edit]angariātūrus (feminine angariātūra, neuter angariātūrum); first/second-declension participle
- about to commandeer
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | angariātūrus | angariātūra | angariātūrum | angariātūrī | angariātūrae | angariātūra | |
| genitive | angariātūrī | angariātūrae | angariātūrī | angariātūrōrum | angariātūrārum | angariātūrōrum | |
| dative | angariātūrō | angariātūrae | angariātūrō | angariātūrīs | |||
| accusative | angariātūrum | angariātūram | angariātūrum | angariātūrōs | angariātūrās | angariātūra | |
| ablative | angariātūrō | angariātūrā | angariātūrō | angariātūrīs | |||
| vocative | angariātūre | angariātūra | angariātūrum | angariātūrī | angariātūrae | angariātūra | |