alternaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of alternō.
Participle
[edit]alternātūrus (feminine alternātūra, neuter alternātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | alternātūrus | alternātūra | alternātūrum | alternātūrī | alternātūrae | alternātūra | |
| genitive | alternātūrī | alternātūrae | alternātūrī | alternātūrōrum | alternātūrārum | alternātūrōrum | |
| dative | alternātūrō | alternātūrae | alternātūrō | alternātūrīs | |||
| accusative | alternātūrum | alternātūram | alternātūrum | alternātūrōs | alternātūrās | alternātūra | |
| ablative | alternātūrō | alternātūrā | alternātūrō | alternātūrīs | |||
| vocative | alternātūre | alternātūra | alternātūrum | alternātūrī | alternātūrae | alternātūra | |