alienaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of aliēnō.
Participle
[edit]aliēnātūrus (feminine aliēnātūra, neuter aliēnātūrum); first/second-declension participle
- about to alienate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | aliēnātūrus | aliēnātūra | aliēnātūrum | aliēnātūrī | aliēnātūrae | aliēnātūra | |
| genitive | aliēnātūrī | aliēnātūrae | aliēnātūrī | aliēnātūrōrum | aliēnātūrārum | aliēnātūrōrum | |
| dative | aliēnātūrō | aliēnātūrae | aliēnātūrō | aliēnātūrīs | |||
| accusative | aliēnātūrum | aliēnātūram | aliēnātūrum | aliēnātūrōs | aliēnātūrās | aliēnātūra | |
| ablative | aliēnātūrō | aliēnātūrā | aliēnātūrō | aliēnātūrīs | |||
| vocative | aliēnātūre | aliēnātūra | aliēnātūrum | aliēnātūrī | aliēnātūrae | aliēnātūra | |