albipunctatus

Latin

Etymology

From albus +‎ punctatus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /al.bi.puːnkˈtaː.tus/, [äɫ̪bɪpuːŋkˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /al.bi.punkˈta.tus/, [älbipuŋkˈt̪äːt̪us]

Adjective

albipūnctātus (feminine albipūnctāta, neuter albipūnctātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) white-pointed
2. (New Latin) white-spotted

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	albipūnctātus	albipūnctāta	albipūnctātum		albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctāta
genitive	albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctātī		albipūnctātōrum	albipūnctātārum	albipūnctātōrum
dative	albipūnctātō	albipūnctātae	albipūnctātō		albipūnctātīs
accusative	albipūnctātum	albipūnctātam	albipūnctātum		albipūnctātōs	albipūnctātās	albipūnctāta
ablative	albipūnctātō	albipūnctātā	albipūnctātō		albipūnctātīs
vocative	albipūnctāte	albipūnctāta	albipūnctātum		albipūnctātī	albipūnctātae	albipūnctāta