afflaturus

Latin

Etymology

Future active participle of afflō (“I blow, breathe (on or towards)”).

Participle

afflātūrus (feminine afflātūra, neuter afflātūrum); first/second-declension participle

1. about to blow, breathe towards

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	afflātūrus	afflātūra	afflātūrum		afflātūrī	afflātūrae	afflātūra
genitive	afflātūrī	afflātūrae	afflātūrī		afflātūrōrum	afflātūrārum	afflātūrōrum
dative	afflātūrō	afflātūrae	afflātūrō		afflātūrīs
accusative	afflātūrum	afflātūram	afflātūrum		afflātūrōs	afflātūrās	afflātūra
ablative	afflātūrō	afflātūrā	afflātūrō		afflātūrīs
vocative	afflātūre	afflātūra	afflātūrum		afflātūrī	afflātūrae	afflātūra