affaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of affor
Participle
[edit]affātūrus (feminine affātūra, neuter affātūrum); first/second-declension participle
- about to implore
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | affātūrus | affātūra | affātūrum | affātūrī | affātūrae | affātūra | |
| genitive | affātūrī | affātūrae | affātūrī | affātūrōrum | affātūrārum | affātūrōrum | |
| dative | affātūrō | affātūrae | affātūrō | affātūrīs | |||
| accusative | affātūrum | affātūram | affātūrum | affātūrōs | affātūrās | affātūra | |
| ablative | affātūrō | affātūrā | affātūrō | affātūrīs | |||
| vocative | affātūre | affātūra | affātūrum | affātūrī | affātūrae | affātūra | |