Jump to content

aeternaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of aeternō

Participle

[edit]

aeternātūrus (feminine aeternātūra, neuter aeternātūrum); first/second-declension participle

  1. about to immortalize

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative aeternātūrus aeternātūra aeternātūrum aeternātūrī aeternātūrae aeternātūra
genitive aeternātūrī aeternātūrae aeternātūrī aeternātūrōrum aeternātūrārum aeternātūrōrum
dative aeternātūrō aeternātūrae aeternātūrō aeternātūrīs
accusative aeternātūrum aeternātūram aeternātūrum aeternātūrōs aeternātūrās aeternātūra
ablative aeternātūrō aeternātūrā aeternātūrō aeternātūrīs
vocative aeternātūre aeternātūra aeternātūrum aeternātūrī aeternātūrae aeternātūra