adveneratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adveneror
Participle
[edit]advenerātus (feminine advenerāta, neuter advenerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | advenerātus | advenerāta | advenerātum | advenerātī | advenerātae | advenerāta | |
| genitive | advenerātī | advenerātae | advenerātī | advenerātōrum | advenerātārum | advenerātōrum | |
| dative | advenerātō | advenerātae | advenerātō | advenerātīs | |||
| accusative | advenerātum | advenerātam | advenerātum | advenerātōs | advenerātās | advenerāta | |
| ablative | advenerātō | advenerātā | advenerātō | advenerātīs | |||
| vocative | advenerāte | advenerāta | advenerātum | advenerātī | advenerātae | advenerāta | |