adveneraturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adveneror
Participle
[edit]advenerātūrus (feminine advenerātūra, neuter advenerātūrum); first/second-declension participle
- about to venerate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | advenerātūrus | advenerātūra | advenerātūrum | advenerātūrī | advenerātūrae | advenerātūra | |
| genitive | advenerātūrī | advenerātūrae | advenerātūrī | advenerātūrōrum | advenerātūrārum | advenerātūrōrum | |
| dative | advenerātūrō | advenerātūrae | advenerātūrō | advenerātūrīs | |||
| accusative | advenerātūrum | advenerātūram | advenerātūrum | advenerātūrōs | advenerātūrās | advenerātūra | |
| ablative | advenerātūrō | advenerātūrā | advenerātūrō | advenerātūrīs | |||
| vocative | advenerātūre | advenerātūra | advenerātūrum | advenerātūrī | advenerātūrae | advenerātūra | |