adunatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adūnō

Participle

adūnātus (feminine adūnāta, neuter adūnātum); first/second-declension participle

1. united

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	adūnātus	adūnāta	adūnātum		adūnātī	adūnātae	adūnāta
genitive	adūnātī	adūnātae	adūnātī		adūnātōrum	adūnātārum	adūnātōrum
dative	adūnātō	adūnātae	adūnātō		adūnātīs
accusative	adūnātum	adūnātam	adūnātum		adūnātōs	adūnātās	adūnāta
ablative	adūnātō	adūnātā	adūnātō		adūnātīs
vocative	adūnāte	adūnāta	adūnātum		adūnātī	adūnātae	adūnāta

References

• “adunatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press