adulatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adūlor.
Participle
[edit]adūlātus (feminine adūlāta, neuter adūlātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adūlātus | adūlāta | adūlātum | adūlātī | adūlātae | adūlāta | |
| genitive | adūlātī | adūlātae | adūlātī | adūlātōrum | adūlātārum | adūlātōrum | |
| dative | adūlātō | adūlātae | adūlātō | adūlātīs | |||
| accusative | adūlātum | adūlātam | adūlātum | adūlātōs | adūlātās | adūlāta | |
| ablative | adūlātō | adūlātā | adūlātō | adūlātīs | |||
| vocative | adūlāte | adūlāta | adūlātum | adūlātī | adūlātae | adūlāta | |