adtemptaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adtemptō.
Participle
[edit]adtemptātūrus (feminine adtemptātūra, neuter adtemptātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of attentāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adtemptātūrus | adtemptātūra | adtemptātūrum | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūra | |
| genitive | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūrī | adtemptātūrōrum | adtemptātūrārum | adtemptātūrōrum | |
| dative | adtemptātūrō | adtemptātūrae | adtemptātūrō | adtemptātūrīs | |||
| accusative | adtemptātūrum | adtemptātūram | adtemptātūrum | adtemptātūrōs | adtemptātūrās | adtemptātūra | |
| ablative | adtemptātūrō | adtemptātūrā | adtemptātūrō | adtemptātūrīs | |||
| vocative | adtemptātūre | adtemptātūra | adtemptātūrum | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūra | |