adsentatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adsentor.
Participle
[edit]adsentātus (feminine adsentāta, neuter adsentātum); first/second-declension participle
- Alternative form of assentātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adsentātus | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta | |
| genitive | adsentātī | adsentātae | adsentātī | adsentātōrum | adsentātārum | adsentātōrum | |
| dative | adsentātō | adsentātae | adsentātō | adsentātīs | |||
| accusative | adsentātum | adsentātam | adsentātum | adsentātōs | adsentātās | adsentāta | |
| ablative | adsentātō | adsentātā | adsentātō | adsentātīs | |||
| vocative | adsentāte | adsentāta | adsentātum | adsentātī | adsentātae | adsentāta | |