adprecaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adprecor.
Participle
[edit]adprecātūrus (feminine adprecātūra, neuter adprecātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of apprecāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adprecātūrus | adprecātūra | adprecātūrum | adprecātūrī | adprecātūrae | adprecātūra | |
| genitive | adprecātūrī | adprecātūrae | adprecātūrī | adprecātūrōrum | adprecātūrārum | adprecātūrōrum | |
| dative | adprecātūrō | adprecātūrae | adprecātūrō | adprecātūrīs | |||
| accusative | adprecātūrum | adprecātūram | adprecātūrum | adprecātūrōs | adprecātūrās | adprecātūra | |
| ablative | adprecātūrō | adprecātūrā | adprecātūrō | adprecātūrīs | |||
| vocative | adprecātūre | adprecātūra | adprecātūrum | adprecātūrī | adprecātūrae | adprecātūra | |