adopinaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adopīnor
Participle
[edit]adopīnātūrus (feminine adopīnātūra, neuter adopīnātūrum); first/second-declension participle
- about to think, suppose, surmise or conjecture (further).
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adopīnātūrus | adopīnātūra | adopīnātūrum | adopīnātūrī | adopīnātūrae | adopīnātūra | |
| genitive | adopīnātūrī | adopīnātūrae | adopīnātūrī | adopīnātūrōrum | adopīnātūrārum | adopīnātūrōrum | |
| dative | adopīnātūrō | adopīnātūrae | adopīnātūrō | adopīnātūrīs | |||
| accusative | adopīnātūrum | adopīnātūram | adopīnātūrum | adopīnātūrōs | adopīnātūrās | adopīnātūra | |
| ablative | adopīnātūrō | adopīnātūrā | adopīnātūrō | adopīnātūrīs | |||
| vocative | adopīnātūre | adopīnātūra | adopīnātūrum | adopīnātūrī | adopīnātūrae | adopīnātūra | |