adlegaturus

Latin

Etymology

Future active participle of adlēgō (“depute (someone) as an agent; suborn; allege”).

Participle

adlēgātūrus (feminine adlēgātūra, neuter adlēgātūrum); first/second-declension participle

1. about to depute someone as an agent, about to suborn, about to allege

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	adlēgātūrus	adlēgātūra	adlēgātūrum		adlēgātūrī	adlēgātūrae	adlēgātūra
genitive	adlēgātūrī	adlēgātūrae	adlēgātūrī		adlēgātūrōrum	adlēgātūrārum	adlēgātūrōrum
dative	adlēgātūrō	adlēgātūrae	adlēgātūrō		adlēgātūrīs
accusative	adlēgātūrum	adlēgātūram	adlēgātūrum		adlēgātūrōs	adlēgātūrās	adlēgātūra
ablative	adlēgātūrō	adlēgātūrā	adlēgātūrō		adlēgātūrīs
vocative	adlēgātūre	adlēgātūra	adlēgātūrum		adlēgātūrī	adlēgātūrae	adlēgātūra