adlaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of afferō (“conduct”).
Participle
[edit]adlātūrus (feminine adlātūra, neuter adlātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of allaturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adlātūrus | adlātūra | adlātūrum | adlātūrī | adlātūrae | adlātūra | |
| genitive | adlātūrī | adlātūrae | adlātūrī | adlātūrōrum | adlātūrārum | adlātūrōrum | |
| dative | adlātūrō | adlātūrae | adlātūrō | adlātūrīs | |||
| accusative | adlātūrum | adlātūram | adlātūrum | adlātūrōs | adlātūrās | adlātūra | |
| ablative | adlātūrō | adlātūrā | adlātūrō | adlātūrīs | |||
| vocative | adlātūre | adlātūra | adlātūrum | adlātūrī | adlātūrae | adlātūra | |
References
[edit]- “adlaturus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers