adiutatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of adiūtō
Participle
[edit]adiūtātus (feminine adiūtāta, neuter adiūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adiūtātus | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |
| genitive | adiūtātī | adiūtātae | adiūtātī | adiūtātōrum | adiūtātārum | adiūtātōrum | |
| dative | adiūtātō | adiūtātae | adiūtātō | adiūtātīs | |||
| accusative | adiūtātum | adiūtātam | adiūtātum | adiūtātōs | adiūtātās | adiūtāta | |
| ablative | adiūtātō | adiūtātā | adiūtātō | adiūtātīs | |||
| vocative | adiūtāte | adiūtāta | adiūtātum | adiūtātī | adiūtātae | adiūtāta | |