adiutaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adiūtō
Participle
[edit]adiūtātūrus (feminine adiūtātūra, neuter adiūtātūrum); first/second-declension participle
- about to assist
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adiūtātūrus | adiūtātūra | adiūtātūrum | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūra | |
| genitive | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūrī | adiūtātūrōrum | adiūtātūrārum | adiūtātūrōrum | |
| dative | adiūtātūrō | adiūtātūrae | adiūtātūrō | adiūtātūrīs | |||
| accusative | adiūtātūrum | adiūtātūram | adiūtātūrum | adiūtātūrōs | adiūtātūrās | adiūtātūra | |
| ablative | adiūtātūrō | adiūtātūrā | adiūtātūrō | adiūtātūrīs | |||
| vocative | adiūtātūre | adiūtātūra | adiūtātūrum | adiūtātūrī | adiūtātūrae | adiūtātūra | |