adiudicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adiūdicō.
Participle
[edit]adiūdicātūrus (feminine adiūdicātūra, neuter adiūdicātūrum); first/second-declension participle
- about to adjudge
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adiūdicātūrus | adiūdicātūra | adiūdicātūrum | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūra | |
| genitive | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūrī | adiūdicātūrōrum | adiūdicātūrārum | adiūdicātūrōrum | |
| dative | adiūdicātūrō | adiūdicātūrae | adiūdicātūrō | adiūdicātūrīs | |||
| accusative | adiūdicātūrum | adiūdicātūram | adiūdicātūrum | adiūdicātūrōs | adiūdicātūrās | adiūdicātūra | |
| ablative | adiūdicātūrō | adiūdicātūrā | adiūdicātūrō | adiūdicātūrīs | |||
| vocative | adiūdicātūre | adiūdicātūra | adiūdicātūrum | adiūdicātūrī | adiūdicātūrae | adiūdicātūra | |