adhortaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adhortor.
Participle
[edit]adhortātūrus (feminine adhortātūra, neuter adhortātūrum); first/second-declension participle
- about to encourage
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adhortātūrus | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra | |
| genitive | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūrī | adhortātūrōrum | adhortātūrārum | adhortātūrōrum | |
| dative | adhortātūrō | adhortātūrae | adhortātūrō | adhortātūrīs | |||
| accusative | adhortātūrum | adhortātūram | adhortātūrum | adhortātūrōs | adhortātūrās | adhortātūra | |
| ablative | adhortātūrō | adhortātūrā | adhortātūrō | adhortātūrīs | |||
| vocative | adhortātūre | adhortātūra | adhortātūrum | adhortātūrī | adhortātūrae | adhortātūra | |