adfirmaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adfirmō.
Participle
[edit]adfirmātūrus (feminine adfirmātūra, neuter adfirmātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of affirmāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adfirmātūrus | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra | |
| genitive | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūrī | adfirmātūrōrum | adfirmātūrārum | adfirmātūrōrum | |
| dative | adfirmātūrō | adfirmātūrae | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | |||
| accusative | adfirmātūrum | adfirmātūram | adfirmātūrum | adfirmātūrōs | adfirmātūrās | adfirmātūra | |
| ablative | adfirmātūrō | adfirmātūrā | adfirmātūrō | adfirmātūrīs | |||
| vocative | adfirmātūre | adfirmātūra | adfirmātūrum | adfirmātūrī | adfirmātūrae | adfirmātūra | |