adaptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adaptō.

Participle

adaptātus (feminine adaptāta, neuter adaptātum); first/second-declension participle

1. modified, adapted

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	adaptātus	adaptāta	adaptātum		adaptātī	adaptātae	adaptāta
genitive	adaptātī	adaptātae	adaptātī		adaptātōrum	adaptātārum	adaptātōrum
dative	adaptātō	adaptātae	adaptātō		adaptātīs
accusative	adaptātum	adaptātam	adaptātum		adaptātōs	adaptātās	adaptāta
ablative	adaptātō	adaptātā	adaptātō		adaptātīs
vocative	adaptāte	adaptāta	adaptātum		adaptātī	adaptātae	adaptāta

References

• “adaptatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• adaptatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.