adaptaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of adaptō.
Participle
[edit]adaptātūrus (feminine adaptātūra, neuter adaptātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adaptātūrus | adaptātūra | adaptātūrum | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūra | |
| genitive | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūrī | adaptātūrōrum | adaptātūrārum | adaptātūrōrum | |
| dative | adaptātūrō | adaptātūrae | adaptātūrō | adaptātūrīs | |||
| accusative | adaptātūrum | adaptātūram | adaptātūrum | adaptātūrōs | adaptātūrās | adaptātūra | |
| ablative | adaptātūrō | adaptātūrā | adaptātūrō | adaptātūrīs | |||
| vocative | adaptātūre | adaptātūra | adaptātūrum | adaptātūrī | adaptātūrae | adaptātūra | |