acediaturus

Latin

Etymology

Future active participle of acēdior

Participle

acēdiātūrus (feminine acēdiātūra, neuter acēdiātūrum); first/second-declension participle

1. to be about to be morose or peevish.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	acēdiātūrus	acēdiātūra	acēdiātūrum		acēdiātūrī	acēdiātūrae	acēdiātūra
genitive	acēdiātūrī	acēdiātūrae	acēdiātūrī		acēdiātūrōrum	acēdiātūrārum	acēdiātūrōrum
dative	acēdiātūrō	acēdiātūrae	acēdiātūrō		acēdiātūrīs
accusative	acēdiātūrum	acēdiātūram	acēdiātūrum		acēdiātūrōs	acēdiātūrās	acēdiātūra
ablative	acēdiātūrō	acēdiātūrā	acēdiātūrō		acēdiātūrīs
vocative	acēdiātūre	acēdiātūra	acēdiātūrum		acēdiātūrī	acēdiātūrae	acēdiātūra