accusitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of accūsitō
Participle
[edit]accūsitātūrus (feminine accūsitātūra, neuter accūsitātūrum); first/second-declension participle
- about to accuse
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | accūsitātūrus | accūsitātūra | accūsitātūrum | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūra | |
| genitive | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūrī | accūsitātūrōrum | accūsitātūrārum | accūsitātūrōrum | |
| dative | accūsitātūrō | accūsitātūrae | accūsitātūrō | accūsitātūrīs | |||
| accusative | accūsitātūrum | accūsitātūram | accūsitātūrum | accūsitātūrōs | accūsitātūrās | accūsitātūra | |
| ablative | accūsitātūrō | accūsitātūrā | accūsitātūrō | accūsitātūrīs | |||
| vocative | accūsitātūre | accūsitātūra | accūsitātūrum | accūsitātūrī | accūsitātūrae | accūsitātūra | |