accusativus cognatus

Latin

Alternative forms

• cognātus accūsātīvus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ak.kuː.saːˈtiː.u̯us koɡˈnaː.tus/, [äkːuːs̠äːˈt̪iːu̯ʊs̠ kɔŋˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ak.ku.saˈti.vus koɲˈɲa.tus/, [äkːus̬äˈt̪iːvus koɲˈɲäːt̪us]

Noun

accūsātīvus cognātus m (genitive accūsātīvī cognātī); second declension

1. (grammar) cognate accusative (object of kindred sense or derivation)

Declension

Second-declension noun with a second-declension adjective.

	singular	plural
nominative	accūsātīvus cognātus	accūsātīvī cognātī
genitive	accūsātīvī cognātī	accūsātīvōrum cognātōrum
dative	accūsātīvō cognātō	accūsātīvīs cognātīs
accusative	accūsātīvum cognātum	accūsātīvōs cognātōs
ablative	accūsātīvō cognātō	accūsātīvīs cognātīs
vocative	accūsātīve cognāte	accūsātīvī cognātī

Descendants

• English: cognate accusative (calque)