acclamaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of acclāmō
Participle
[edit]acclāmātūrus (feminine acclāmātūra, neuter acclāmātūrum); first/second-declension participle
- about to exclaim
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | acclāmātūrus | acclāmātūra | acclāmātūrum | acclāmātūrī | acclāmātūrae | acclāmātūra | |
| genitive | acclāmātūrī | acclāmātūrae | acclāmātūrī | acclāmātūrōrum | acclāmātūrārum | acclāmātūrōrum | |
| dative | acclāmātūrō | acclāmātūrae | acclāmātūrō | acclāmātūrīs | |||
| accusative | acclāmātūrum | acclāmātūram | acclāmātūrum | acclāmātūrōs | acclāmātūrās | acclāmātūra | |
| ablative | acclāmātūrō | acclāmātūrā | acclāmātūrō | acclāmātūrīs | |||
| vocative | acclāmātūre | acclāmātūra | acclāmātūrum | acclāmātūrī | acclāmātūrae | acclāmātūra | |