absoluturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of absolvō.
Participle
[edit]absolūtūrus (feminine absolūtūra, neuter absolūtūrum); first/second-declension participle
- about to loosen
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | absolūtūrus | absolūtūra | absolūtūrum | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūra | |
| genitive | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūrī | absolūtūrōrum | absolūtūrārum | absolūtūrōrum | |
| dative | absolūtūrō | absolūtūrae | absolūtūrō | absolūtūrīs | |||
| accusative | absolūtūrum | absolūtūram | absolūtūrum | absolūtūrōs | absolūtūrās | absolūtūra | |
| ablative | absolūtūrō | absolūtūrā | absolūtūrō | absolūtūrīs | |||
| vocative | absolūtūre | absolūtūra | absolūtūrum | absolūtūrī | absolūtūrae | absolūtūra | |