abominatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of abōminor.
Participle
[edit]abōminātus (feminine abōmināta, neuter abōminātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abōminātus | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta | |
| genitive | abōminātī | abōminātae | abōminātī | abōminātōrum | abōminātārum | abōminātōrum | |
| dative | abōminātō | abōminātae | abōminātō | abōminātīs | |||
| accusative | abōminātum | abōminātam | abōminātum | abōminātōs | abōminātās | abōmināta | |
| ablative | abōminātō | abōminātā | abōminātō | abōminātīs | |||
| vocative | abōmināte | abōmināta | abōminātum | abōminātī | abōminātae | abōmināta | |