abominaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abōminor.
Participle
[edit]abōminātūrus (feminine abōminātūra, neuter abōminātūrum); first/second-declension participle
- about to abominate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abōminātūrus | abōminātūra | abōminātūrum | abōminātūrī | abōminātūrae | abōminātūra | |
| genitive | abōminātūrī | abōminātūrae | abōminātūrī | abōminātūrōrum | abōminātūrārum | abōminātūrōrum | |
| dative | abōminātūrō | abōminātūrae | abōminātūrō | abōminātūrīs | |||
| accusative | abōminātūrum | abōminātūram | abōminātūrum | abōminātūrōs | abōminātūrās | abōminātūra | |
| ablative | abōminātūrō | abōminātūrā | abōminātūrō | abōminātūrīs | |||
| vocative | abōminātūre | abōminātūra | abōminātūrum | abōminātūrī | abōminātūrae | abōminātūra | |