abnutaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abnūtō.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ab.nuː.taːˈtuː.rus/, [äbnuːt̪äːˈt̪uːrʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ab.nu.taˈtu.rus/, [äbnut̪äˈt̪uːrus]
Participle
[edit]abnūtātūrus (feminine abnūtātūra, neuter abnūtātūrum); first/second-declension participle
- about to refuse
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abnūtātūrus | abnūtātūra | abnūtātūrum | abnūtātūrī | abnūtātūrae | abnūtātūra | |
| genitive | abnūtātūrī | abnūtātūrae | abnūtātūrī | abnūtātūrōrum | abnūtātūrārum | abnūtātūrōrum | |
| dative | abnūtātūrō | abnūtātūrae | abnūtātūrō | abnūtātūrīs | |||
| accusative | abnūtātūrum | abnūtātūram | abnūtātūrum | abnūtātūrōs | abnūtātūrās | abnūtātūra | |
| ablative | abnūtātūrō | abnūtātūrā | abnūtātūrō | abnūtātūrīs | |||
| vocative | abnūtātūre | abnūtātūra | abnūtātūrum | abnūtātūrī | abnūtātūrae | abnūtātūra | |