abliguriturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abligūriō.
Participle
[edit]abligūrītūrus (feminine abligūrītūra, neuter abligūrītūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of abligūrrīturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abligūrītūrus | abligūrītūra | abligūrītūrum | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūra | |
| genitive | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūrī | abligūrītūrōrum | abligūrītūrārum | abligūrītūrōrum | |
| dative | abligūrītūrō | abligūrītūrae | abligūrītūrō | abligūrītūrīs | |||
| accusative | abligūrītūrum | abligūrītūram | abligūrītūrum | abligūrītūrōs | abligūrītūrās | abligūrītūra | |
| ablative | abligūrītūrō | abligūrītūrā | abligūrītūrō | abligūrītūrīs | |||
| vocative | abligūrītūre | abligūrītūra | abligūrītūrum | abligūrītūrī | abligūrītūrae | abligūrītūra | |