abjugaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abjugō.
Participle
[edit]abjugātūrus (feminine abjugātūra, neuter abjugātūrum); first/second-declension participle
- about to unyoke
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abjugātūrus | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |
| genitive | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūrī | abjugātūrōrum | abjugātūrārum | abjugātūrōrum | |
| dative | abjugātūrō | abjugātūrae | abjugātūrō | abjugātūrīs | |||
| accusative | abjugātūrum | abjugātūram | abjugātūrum | abjugātūrōs | abjugātūrās | abjugātūra | |
| ablative | abjugātūrō | abjugātūrā | abjugātūrō | abjugātūrīs | |||
| vocative | abjugātūre | abjugātūra | abjugātūrum | abjugātūrī | abjugātūrae | abjugātūra | |