abjudicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abjūdicō.
Participle
[edit]abjūdicātūrus (feminine abjūdicātūra, neuter abjūdicātūrum); first/second-declension participle
- about to deprive
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abjūdicātūrus | abjūdicātūra | abjūdicātūrum | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūra | |
| genitive | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūrī | abjūdicātūrōrum | abjūdicātūrārum | abjūdicātūrōrum | |
| dative | abjūdicātūrō | abjūdicātūrae | abjūdicātūrō | abjūdicātūrīs | |||
| accusative | abjūdicātūrum | abjūdicātūram | abjūdicātūrum | abjūdicātūrōs | abjūdicātūrās | abjūdicātūra | |
| ablative | abjūdicātūrō | abjūdicātūrā | abjūdicātūrō | abjūdicātūrīs | |||
| vocative | abjūdicātūre | abjūdicātūra | abjūdicātūrum | abjūdicātūrī | abjūdicātūrae | abjūdicātūra | |