abiugaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abiugō.
Participle
[edit]abiugātūrus (feminine abiugātūra, neuter abiugātūrum); first/second-declension participle
- about to remove
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abiugātūrus | abiugātūra | abiugātūrum | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūra | |
| genitive | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūrī | abiugātūrōrum | abiugātūrārum | abiugātūrōrum | |
| dative | abiugātūrō | abiugātūrae | abiugātūrō | abiugātūrīs | |||
| accusative | abiugātūrum | abiugātūram | abiugātūrum | abiugātūrōs | abiugātūrās | abiugātūra | |
| ablative | abiugātūrō | abiugātūrā | abiugātūrō | abiugātūrīs | |||
| vocative | abiugātūre | abiugātūra | abiugātūrum | abiugātūrī | abiugātūrae | abiugātūra | |