abiudicaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of abiūdicō.
Participle
[edit]abiūdicātūrus (feminine abiūdicātūra, neuter abiūdicātūrum); first/second-declension participle
- about to deprive
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abiūdicātūrus | abiūdicātūra | abiūdicātūrum | abiūdicātūrī | abiūdicātūrae | abiūdicātūra | |
| genitive | abiūdicātūrī | abiūdicātūrae | abiūdicātūrī | abiūdicātūrōrum | abiūdicātūrārum | abiūdicātūrōrum | |
| dative | abiūdicātūrō | abiūdicātūrae | abiūdicātūrō | abiūdicātūrīs | |||
| accusative | abiūdicātūrum | abiūdicātūram | abiūdicātūrum | abiūdicātūrōs | abiūdicātūrās | abiūdicātūra | |
| ablative | abiūdicātūrō | abiūdicātūrā | abiūdicātūrō | abiūdicātūrīs | |||
| vocative | abiūdicātūre | abiūdicātūra | abiūdicātūrum | abiūdicātūrī | abiūdicātūrae | abiūdicātūra | |