abbacinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of abbacinō.
Participle
[edit]abbacinātus (feminine abbacināta, neuter abbacinātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | abbacinātus | abbacināta | abbacinātum | abbacinātī | abbacinātae | abbacināta | |
| genitive | abbacinātī | abbacinātae | abbacinātī | abbacinātōrum | abbacinātārum | abbacinātōrum | |
| dative | abbacinātō | abbacinātae | abbacinātō | abbacinātīs | |||
| accusative | abbacinātum | abbacinātam | abbacinātum | abbacinātōs | abbacinātās | abbacināta | |
| ablative | abbacinātō | abbacinātā | abbacinātō | abbacinātīs | |||
| vocative | abbacināte | abbacināta | abbacinātum | abbacinātī | abbacinātae | abbacināta | |