Teatinus

Latin

Etymology

Teāte +‎ -īnus (“-ine, pertaining to”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /te.aːˈtiː.nus/, [t̪eäːˈt̪iːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /te.aˈti.nus/, [t̪eäˈt̪iːnus]

Adjective

Teātīnus (feminine Teātīna, neuter Teātīnum); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to the city of Teate (present-day Chieti).

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	Teātīnus	Teātīna	Teātīnum		Teātīnī	Teātīnae	Teātīna
genitive	Teātīnī	Teātīnae	Teātīnī		Teātīnōrum	Teātīnārum	Teātīnōrum
dative	Teātīnō	Teātīnae	Teātīnō		Teātīnīs
accusative	Teātīnum	Teātīnam	Teātīnum		Teātīnōs	Teātīnās	Teātīna
ablative	Teātīnō	Teātīnā	Teātīnō		Teātīnīs
vocative	Teātīne	Teātīna	Teātīnum		Teātīnī	Teātīnae	Teātīna

Noun

Teātīnus m (genitive Teātīnī, feminine Teātīna); second declension

1. An inhabitant of Teate.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular			plural
	masculine	feminine		masculine	feminine
nominative	Teātīnus	Teātīna		Teātīnī	Teātīnae
genitive	Teātīnī	Teātīnae		Teātīnōrum	Teātīnārum
dative	Teātīnō	Teātīnae		Teātīnīs	Teātīnīs
accusative	Teātīnum	Teātīnam		Teātīnōs	Teātīnās
ablative	Teātīnō	Teātīnā		Teātīnīs	Teātīnīs
vocative	Teātīne	Teātīna		Teātīnī	Teātīnae

Descendants

• Italian: chietino (inherited), teatino (borrowing)

References

• Teatinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.