Sutrinus

See also: sutrinus

Latin

Etymology

Sūtrium (“an ancient town in Etruria, now Sutri”) +‎ -īnus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /suːˈtriː.nus/, [s̠uːˈt̪riːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /suˈtri.nus/, [suˈt̪riːnus]

Adjective

Sūtrīnus (feminine Sūtrīna, neuter Sūtrīnum); first/second-declension adjective

1. of or belonging to Sūtrium.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	Sūtrīnus	Sūtrīna	Sūtrīnum		Sūtrīnī	Sūtrīnae	Sūtrīna
genitive	Sūtrīnī	Sūtrīnae	Sūtrīnī		Sūtrīnōrum	Sūtrīnārum	Sūtrīnōrum
dative	Sūtrīnō	Sūtrīnae	Sūtrīnō		Sūtrīnīs
accusative	Sūtrīnum	Sūtrīnam	Sūtrīnum		Sūtrīnōs	Sūtrīnās	Sūtrīna
ablative	Sūtrīnō	Sūtrīnā	Sūtrīnō		Sūtrīnīs
vocative	Sūtrīne	Sūtrīna	Sūtrīnum		Sūtrīnī	Sūtrīnae	Sūtrīna

Derived terms

• Sūtrīnī

References

• “Sūtrĭum”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• Sūtrĭum in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.