Marcianus

Latin

Etymology

From Mārcus +‎ -iānus (suffix forming an adjective of belonging or origin) or Mārcius +‎ -ānus (suffix forming an adjective of belonging or origin).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /maːr.kiˈaː.nus/, [mäːrkiˈäːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mar.t͡ʃiˈa.nus/, [märt͡ʃiˈäːnus]

Adjective

Mārciānus (feminine Mārciāna, neuter Mārciānum); first/second-declension adjective

1. of or pertaining to Mārcus or Mārcius, Marcian

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	Mārciānus	Mārciāna	Mārciānum		Mārciānī	Mārciānae	Mārciāna
genitive	Mārciānī	Mārciānae	Mārciānī		Mārciānōrum	Mārciānārum	Mārciānōrum
dative	Mārciānō	Mārciānae	Mārciānō		Mārciānīs
accusative	Mārciānum	Mārciānam	Mārciānum		Mārciānōs	Mārciānās	Mārciāna
ablative	Mārciānō	Mārciānā	Mārciānō		Mārciānīs
vocative	Mārciāne	Mārciāna	Mārciānum		Mārciānī	Mārciānae	Mārciāna