Gerasenus

Latin

Etymology

Borrowed from Ancient Greek Γερασηνοί (Gerasēnoí).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡe.raˈseː.nus/, [ɡɛräˈs̠eːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /d͡ʒe.raˈse.nus/, [d͡ʒeräˈs̬ɛːnus]

Adjective

Gerasēnus (feminine Gerasēna, neuter Gerasēnum); first/second-declension adjective

1. Gerasene (of or pertaining to Gerasa and the surrounding district or to its inhabitants)
   • For quotations using this term, see Citations:Gerasenus.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	Gerasēnus	Gerasēna	Gerasēnum		Gerasēnī	Gerasēnae	Gerasēna
genitive	Gerasēnī	Gerasēnae	Gerasēnī		Gerasēnōrum	Gerasēnārum	Gerasēnōrum
dative	Gerasēnō	Gerasēnae	Gerasēnō		Gerasēnīs
accusative	Gerasēnum	Gerasēnam	Gerasēnum		Gerasēnōs	Gerasēnās	Gerasēna
ablative	Gerasēnō	Gerasēnā	Gerasēnō		Gerasēnīs
vocative	Gerasēne	Gerasēna	Gerasēnum		Gerasēnī	Gerasēnae	Gerasēna

Noun

Gerasēnus m (genitive Gerasēnī, feminine Gerasēna); second declension

1. a Gerasene (inhabitant of Gerasa)

Declension

First/second-declension adjective.

	singular			plural
	masculine	feminine		masculine	feminine
nominative	Gerasēnus	Gerasēna		Gerasēnī	Gerasēnae
genitive	Gerasēnī	Gerasēnae		Gerasēnōrum	Gerasēnārum
dative	Gerasēnō	Gerasēnae		Gerasēnīs	Gerasēnīs
accusative	Gerasēnum	Gerasēnam		Gerasēnōs	Gerasēnās
ablative	Gerasēnō	Gerasēnā		Gerasēnīs	Gerasēnīs
vocative	Gerasēne	Gerasēna		Gerasēnī	Gerasēnae